Dace Bērziņa, mag.psvch.
Vardarbības iespējamība internetā:
- ieraudzīt fiziski vardarbīgas fotogrāfijas vai filmas;
- lasīt gan uz sevi, gan citiem vērstus psiholoģiski vardarbīgus (pazemojošus, aizskarošus) tekstus;
- pašam kļūt psiholoģiski vardarbīgam pret otru.
Kāpēc bērni nonāk vardarbīgās lapās?
- ziņkārība, kad vienkārši tiek apskatītas daudzas lapas bez mērķtiecīgas intereses par vardarbību;
- ja bērns vai pusaudzis savas ikdienas situāciju pieredzes dēļ atrodas emocionālā spriedzē (jūt pāridarījumu, atstumšanu, apkārtējo attieksme liek viņam justies kā niecībai), tad vardarbības aplūkošana dod iespēju kaut kādā mērā izlādēt uzkrājušos spriedzi; taču pārāk lielas uzkrātās spriedzes gadījumā tā var kalpot kā katalizators, kas izprovocē uzkrātās spriedzes izpausmes uzvedībā; tāpat arī ir iespējams kompensēt savu mazvērtības kompleksu, identificējoties ar visvarenu būtni;
!!! neviens bērns, kurš jūtas psiholoģiski komfortabli ikdienas dzīvē, ilgstoši neuzturas interneta lapās ar agresīvu saturu, arī viņa uzvedība nekļūst agresīva tikai agresīvo interneta lapu aplūkošanas iespaidā!!!
Kāpēc gan pieaudzis cilvēks, gan bērns var kļūt vardarbīgs pret otru virtuālajā vidē?
- ja otrs cilvēks ar savu rīcību ir izsaucis kādam dusmas, bet reālajā dzīvē viņš nejūtas tik drošs, lai tiešā kontaktā atklāti izrādītu radušās dusmas, tad virtuālā vide rada mānīgu drošības izjūtu, ka „šobrīd man neko nevar padarīt”;
- ja emocionālais diskomforts ikdienas attiecībās jau ir radījis stabilu, ilglaicīgu iekšējas spriedzes izjūtu, tad cilvēks neapzināti meklē jebkādu izdevību, lai no uzkrājušās spriedzes atbrīvotos – jebkurā dzīves situācijā meklē ieganstu, kādēļ varētu pret kādu (vienalga, kuru) riebīgi izturēties; un virtuālā vide ir laba iespēja „izgāzt” savas uzkrātās dusmas, jo konkrētajā brīdī otrs cilvēks reāli neko nevar taustāmi atdarīt vai sodīt; tāpat arī savas izturēšanās paškontroli pazemina mānīgā anonimitātes iespēja.
Kādas sekas var būt, ja bērns ir saskāries ar agresiju interneta vidē?
- ja bērns ierauga nežēlīgu, brutālu vardarbību, kuru viņš nav apzināti meklējis: neirotiski nakts murgi, neirotiskas, uzmācīgas, situācijai neatbilstošas bailes ikdienā;
- ja bērns mērķtiecīgi uzturas agresīvās interneta lapās (spēles, filmas, u.tml.), meklējot neapzināti ikdienas spriedzes izlādēšanas līdzekli, tad viņam var sākt zust robeža starp patieso un virtuālo realitāti; var identificēties ar spēcīgo varoni, kurš uzvar citus, ar atriebēju, kurš neatstāj neatriebtu nevienu pāridarījumu… un reālā dzīve kļūst maznozīmīga;
- vājinās izpratne par fiziskās agresijas vai psiholoģiskās vardarbības reālajām sekām, jo virtuālajā vidē nereti sekas ir neadekvātas realitātei;
- ja pats ir kļuvis par psiholoģiskās vardarbības upuri: mokoša bezpalīdzības, pazemojuma izjūta, ko vēl smagāku padara fakts, ja virtuālais uzbrucējs ir neskaidra vai viltus personība – nenoteiktība provocē vajāšanas mānijas simptomu parādīšanos (uzbrucēju saskata jebkurā pretimnācējā), smagākos gadījumos līdz pat pašnāvībām.
Pornogrāfija? Vai erotika? Ko un kāpēc bērns vai pusaudzis meklē?
- dabiskā interese, ziņkārība,
- seksuāla satura materiālu aplūkošana sniedz baudas izjūtu;
- pozitīvu emociju trūkums un negatīva emocionālā spriedze ikdienā liek meklēt iespēju aizmirsties;
- savu mazvērtības kompleksu mazināšana, jo virtuālajā vidē var identificēties ar seksuāli ļoti spējīgu varoni;
- iespējamība tikt maldinātam pēc lapas nosaukuma.
Kādas iespējamas sekas, ja bērns vai pusaudzis nonāk kontaktā ar pornogrāfiskām lapām?
- ja bērns nonācis tādā lapā nejauši, tad psihotrauma, kas liek seksuālās attiecības uzlūkot kā kaut ko pretīgu vai vardarbīgu; tā var aktualizēties arī pēc vairākiem gadiem, kad bērns jau ir pieaudzis un mēģina pats uzsākt seksuālas attiecības;
- pat tad, ja pusaudzis meklējis pornogrāfiskās lapas apzināti, ir iespējamas traumatizējošas sekas uz viņa paša turpmākajām seksuālajām attiecībām, jo pornogrāfiskajos materiālos seksuālās attiecības tiek attēlotas neadekvāti realitātei („pasakas pieaugušajiem”), bet pusaudzis to vēl nespēj izvērtēt;
- pornogrāfiskajās lapās praktiski netiek atainota emocionālā saite starp seksa partneriem; pastāv iespēja, ka pusaudzis to var pieņemt kā vienīgo iespējamo seksuālo attiecību modeli;
- iespējams, ka pusaudzis, ja viņam trūkst pozitīvu emociju ikdienā, pārmērīgi ilgstoši uzturas šajās lapās, meklējot baudu – bet tad pamazām virtuālā pasaule viņam pamazām kļūst par realitāti, bet ikdiena – par šķietamību…
Semināra materiāli
“Droša interneta lietošana un bērnu drošība internetā”
2008.gada 12. februārī, Rīgā,
Kongresu namā.