Decembrī noslēdzies radošo darbu konkurss Latgales novada izglītības iestāžu jauniešiem divās vecumgrupās (7.-9., 10.-12.klase) ar mērķi apliecināt un attīstīt radošās rakstīšanas prasmes, paust pieredzi un attieksmi, atklājot subjektīvi nozīmīgo radošajā darbā.
Konkursa organizētāji: Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzija, Rēzeknes pilsētas mācību jomas kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā konsultants un skolotāji.
Konkursa tēmas
- Kultūras izpratne un izpausmes sabiedrībā.
- Kultūras pieredzes dienasgrāmatu veidojot.
- “Grāmatas vienmēr ir bijušas noslēpums. Jau tādēļ vien, ka ar cilvēku sarunājas bez skaņas.” (Pauls Bankovskis)
- “Ar myusim tāvzeme
Tai runojās:
Tik skaidrā volūdā
Kai iudiņs olūtā.” (Anna Rancāne)
Vērtēšanas kritēriji
- radošā darba atbilsme tematam;
- autora personiskā attieksme un domas atklāsme;
- oriģinalitāte, radošums;
- kultūras un/vai literatūras faktu izmantošana;
- latviešu valodas un/ vai latgaliešu rakstu valodas literāro normu ievērošana, kopta un bagāta valoda.
Maksimālais iegūstamo punktu skaits: 50 punkti
Vērtēšanas komisija: Aija Mikele – Strušele, laikraksta “Rēzeknes Vēstis” žurnāliste, un Edīte Husare, Latgales vēstniecības “Gors” Mārketinga nodaļas vadītāja.
Konkursa rezultāti
1.vieta – Agnija Jemeļjanova, Riebiņu vidusskola, 10.klase, skolotāja Diāna Bravacka
2.vieta – Fredis Gailītis, Rēzeknes 5.vidusskola, 9.klase, skolotāja Anna Šmite
2.vieta – Laura Grigule, Preiļu 2.vidusskola, 12.klase, skolotāja Žanna Ļebedeviča
3.vieta – Eduards Romans, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija, 12.klase, skolotāja Māra Gražule
3.vieta – Indra Koroļonoka, Maltas vidusskola, 10.-12.klase, Inese Greiža
3.vieta – Annemarija Oļševska, Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzija, 9.klase, skolotāja Irēna Prikule
Atzinība – Astrīda Trūpa, Dravnieku pamatskola, 6.klase, skolotāja Irēna Mičuliša Atzinība – Elza Strode, Kārsavas vidusskola, 9.klase, skolotāja Anita Lele
Atzinība – Māris Tadeuševs, Rēzeknes pamatskola – attīstības centrs, skolotāja Anna Sidarāne
Fragmenti no konkursa laureātu darbiem.
“Grāmatas – melnas tintes pēdiņas, gleznotas uz čaukstoša papīra, reizēm gadu gaitā nodzeltējuša, dažreiz sniegbalta kā dūjas spārns, tur stāsti un pasakas – iedvesmas apvītas. Grāmata – cilvēka dvēseles atspulgs taustāmā veidā – gara darbs, mūzas elpa.”
(Laura Grigale, Preiļu 2.vidusskolas skolniece)
“Visos pasaules laikos cilvēkiem ir bijušas kādas problēmas, raizes un sāpes, no kurām gribas aizbēgt. Un katrā laikā cilvēki ir mēģinājuši atrast veidu, kā atrisināt savas problēmas, aizmirst par tām kaut uz brīdi, un uz mirkli kļūt saprastam, mīlētam un brīvam.”
(Indra Koroļonoka, Maltas vidusskolas skolniece)
“Grāmatas ir lasītāju laimes, iztēles un fantāziju lāde. Grāmatas ir rakstnieku prieka, sapņu un ideju eliksīrs. Tik neparasta un noslēpumaina ir grāmatu pasaule!
Laikā, kad nezināmais valda pār pasauli, mums ir jāatrod laiks sarunai ar grāmatu. Mums ir dota prasme lasīt, un to mums nekad neviens nevarēs atņemt. Lasot mēs katrs apgūstam ko jaunu un esam brīvi kā putni debesīs, jo neviens mūs nevar apturēt, dodoties noslēpumainajos grāmatu labirintos. Katra jauna grāmata, ko mēs paņemam no grāmatu plaukta, ir kā dāvana, kuru var atvērt vairākas reizes, un katra tikšanās reize būs kā jauns piedzīvojums.”
(Elza Strode, Kārsavas vidusskolas skolniece)
“Ikviens savās rokās ir turējis grāmatu, šo nenovērtējamo dārgumu, kas savu lappušu kaligrāfiski iespiestajās burtu virknēs ietver ne vien nenovērtējamas zināšanas, bet arī neizmērojamo mūžības noslēpumu, kas klusībā slēpjas katrā grāmatā. Šis noslēpums nezaudē savu zeltaino kvēlumu, pārklājoties ar laika un aizmirstības putekļiem. Ar spalvu grāmatā ievilkts vārds, uzrakstītā doma, ieslēgtais mirklis un emocijas zaudē savu pakļautību laikam, jo katra autora apziņas līnijas uz mūžu ievijas tā rakstītajās rindās, un daļiņa no rakstnieka dvēseles paliek viņa darbos kā dzintarā iemūžināts tauriņš.”
(Eduards Romans, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas skolnieks)
Volūda, volūdeņa –
Viestētuoja, vaicuotoja, vālātuoja
Vactāvam, vacmuomeņai,
Vaļdeišam, Vereņai,
Vaļukam, Vijukam,
Viktoram, Vizmeņai,
Viņu vacuokim.
(Astrīda Trūpa, Dravnieku pamatskolas skolniece)
“Kultūra ir kaut kas neaptverams. Precīzāk, simbolu, vārdu, teikumu, krāsu un skaņu neaptverams daudzums. Šķiet, ka tu nekad nebūsi spējīgs šo visu izzināt, izprast. Taču minētais faktors nekad neapturēs cilvēka dabu un arī būtību. Viss nezināmais, jaunais mūs pievelk kā magnēts. Un neviens pat nemēģina tam pretoties. Gluži otrādāk – mēs ar lielāku iespējamību pievienosim vairāk nesapārotu elektronu, lai magnētam atrastos ciešāk, tuvāk.”
(Agnija Jemeļjanova, Riebiņu vidusskolas skolniece)
“Savulaik pasauli satracināja Maļeviča glezna “”Melnais kvadrāts”. Kas gan tik ļoti visus uzrunāja? Mākslinieka drosme, izlēciens, jauni meklējumi? Man liekas, ka cilvēks ieraudzīja pats sevi – melnu plakni, kurā aizsmērēts viss vecais, tradicionālais. Skatītājs lūkojas tajā kā spogulī, tāpēc šī glezna kļuva tik populāra.
Kā ir mūsdienās? Vai es kā kultūras patērētājs esmu melns kvadrāts? Kopā ar 3D printera ienākšanu, 7 D kino pieejamību, 5D plakņu attēlojumu visparastākajā datora ekrānā. Visam tiek piešķirts telpiskums. Un es neesmu kvadrāts. Es esmu melns kubs, kas aiz savām astoņām plaknēm krāj, uzglabā, rada, atceras, ļauj laikam, emocijām un sajūtām veidot slāņus. Es esmu melns kubs ar savām iekšējām bezgalībām un melnajiem caurumiem.”
(Fredis Gailītis, Rēzeknes 5.vidusskolas skolnieks)
“Vārds “kultūra” sevī ietver daudz vairāk, nekā mēs varam iedomāties ar kulturālu cilvēku, kulturālu rīcību, kultūras mantojumu un kultūru kā nāciju. Cik vēl var rast tādu vārdu savienojumu ar vienu vienīgo šo daudznozīmīgi piepildīto vārdu? Liekas, ka “kultūra” ir mums visiem tik pazīstams jēdziens, bet vai izprotams un vērā ņemams mūsdienās, tas jau ir jautājums ar vairāk noraidošu nekā pozitīvu atbildi…
“Tad rodas skumjš jautājums, kur palikusi mīlestība pret dzimto valodu, pret tās skanējumu, par kuru latvieši prot tik skaisti runāt un rakstīt, kur īsti šī mīlestība meklējama…” es citēju R. Blaumaņa vārdus ne tikai tāpēc, ka viņš ir mūsu latviešu kultūras veidotājs, bet tāpēc, ka pēc visiem pūliņiem, lai latviešu valoda būtu atzīta un oficiāli lietojama, mēs dzirdam sabiedrībā visus tos nelatviskos un nešķīstos vārdus, no kuriem sāp ne tikai ausis, bet arī dvēsele, augot plašumā protestam. Manuprāt, valodas tīrība un daiļskanība ir viena no galvenajām pazīmēm par cilvēka kultūru, īpaši, atceroties dzejnieka un filosofa F. Bārdas teicienu – “piesārņota valoda nozīmē piesārņotu domāšanu, piesārņota domāšana ir piesārņotas dvēseles produkts.””
(Annemarija Oļševska, Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas skolniece)
Pateicamies radošo darbu autoriem, viņu skolotājiem par veiksmīgu darbošanos! “Mēs esam tas, ko mēs atkārtoti darām. Izcilība tātad nav vis tikai darbība, bet gan paradums.”(Aristotelis.)
Pielikumā foto (diplomi, radošo darbu apkopojums)
Cieņā
Anita Deksne,
Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja, izglītības metodiķe